Čehova teātra galerijā tika atklāta jaunā izstāde, kas ir saistīta ar iestudējumu “Lēdija Makbeta”.

Formulējot savas izrādes žanru, režisore Laura Groza izvēlējusies frāzi “sapņu sonāte”, jo sapņu telpai patiešām ir liela nozīme stāstā, ko konstruē izrādes “Lēdija Makbeta” radošā komanda. Tāds pats nosaukums – “Sapņu sonāte” – ir arī izrādes scenogrāfijas un kostīmu autoru MAREUNROL'S veidotajai mākslas ekspozīcijai.

Izstādes kuratore Una Meistere (Arterritory.com) paskaidro izstādes ideju un ieceres kontekstu: “Vai mīlestību tās kvintesencei var salīdzināt ar sapni, sapņošanu?" Vai mīlestība tās kvintesences brīdī ir pielīdzināma sapnim? “Katra interpretācija ir hipotēze, mēģinājums izlasīt nezināmu tekstu,” teicis K. G. Jungs. Mīlestība joprojām ir mistērija. Tai ir daudz seju, un tajā vienmēr ir trakums, kas var kļūt gan augšupceļošs, gan postošs. Visas iespējas ir atvērtas. Ne velti saka, ka mīlestība ir akla, un romantisku jūtu pārņemtu ķermeņa un prāta stāvokli pielīdzina narkotisku vielu izraisītam reibumam. Lēdija Makbeta iekrita mīlestības murgā, kurš ierāva viņu pašas arhetipisko dzīļu atvarā.

Robeža starp sapni un realitāti reizēm ir ļoti trausla. Pusnomoda mirklis starp pasaulēm. Iespējams, tālab sapņos dažkārt ir tik vilinoši uzkavēties un ir tik žēl, ka tie pārtrūkst. To dzīles ir teju bezgalīgas. Iespējams, tā ir pasaule, no kuras mēs uz laiku esam izrauti. Vienu trešdaļu savas dzīves pavadot miegā un ik nakti vidēji divas stundas sapņojot, mēs it kā saglabājam ar to nabassaiti. Kā nokļūstot atjaunotnes telpā. Sapņi ļauj mums pieredzēt, izdzīvot to, ko neatļauj realitāte, iegūt citu skatpunktu, uzzināt citādi neuzzināmo. Tālab sapņos ir vērts ieklausīties. Kā dzirksts, impulss vai pavediens, tie ir veids, kā personiskās un kolektīvās bezapziņas procesi (simbolu un zīmju valodā) ielaužas apzinātajā prātā brīžos, kad tas ir nepieciešams; veidā, kas nereti nav vārdos aprakstāms… lai mēs savā ceļā tiktu tālāk, kaut ko saprastu, atrisinātu, pārvarētu. Ieraudzītu/pamanītu atvērtām acīm realitāti, kas varbūt arī ir tikai iemiesots sapnis. Kas to lai zina.”