Maksims Busels: “Vai tev kādreiz ir gadījies, ka, jau būdams pieaudzis cilvēks, tu pēkšņi, pavisam nejauši atrodi sen aizmirstus dienasgrāmatas ierakstus, kuros no jauna atklāj daudzos dzejoļus, stāstus, vēstules un dziesmas, ko rakstīji par savu pirmo mīlestību? Atmiņas par pārdzīvojumiem liek pasmaidīt, bet, kad sāc šo visu lasīt, nāk apjukums un izbrīna – kā gan 15 gados varēja mainīties tik daudz kas, ka es absolūti neatpazīstu to jauno cilvēku, kurš to visu rakstīja? It kā tas nebūtu es... Vai varbūt tas ir normāli, ka pieaugot mēs tik ļoti maināmies? Vai arī, gadiem ejot, atsakoties no saviem drosmīgajiem sapņiem un pārdrošajām iecerēm, katrs no mums klusi pazaudē sevi... īsto sevi?

Pirmo reizi es uzdrošinos kopā ar skatītājiem pāršķirstīt savas jaunības lappuses, lai caur savām dziesmām, vēstulēm un dzejoļiem mēģinātu no jauna iepazīt sevi.”