Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

Pjērs de Bomaršē

Figaro

Komēdija

12+

Ilgums – 2 stundas 50 minūtes (ar starpbrīdi)

Izrāde krievu valodā ar titriem latviešu valodā.

Radošā komanda:

N. Ļubimova tulkojums no franču valodas

IGAUNIJAS KRIEVU TEĀTRA VIESIZRĀDE

Grāfs Almaviva, zaudējot interesi par savu sievu, kuru savulaik dedzīgi mīlēja, aizrāvies ar grāfienes pirmo istabeni Suzannu un ir diezgan neapmierināts ar to, ka viņa uzticīgais pils pārvaldnieks Figaro nolēmis viņu apprecēt. Greizsirdības pārņemtais grāfs plāno bez ceremonijām iejaukties notikumu gaitā. Bet viltīgo Figaro nav tik viegli apspēlēt, un arī grāfiene nav tik neuzmanīga un lētticīga…

Leģendārās Bomaršē (1732 – 1799) komēdijas sižets "Trakā diena jeb Figaro laulība", kas ir viena no smalkākajām un vieglākajām klasikas lugām, ir pilns ar mīlestības dēkām, piesātināts ar noslēpumiem un atklājumiem un baumām, kas rodas no jautrām situācijām.

Režisors Sergejs Golomazovs, kurš iestudējis izrādi "Figaro" Igaunijas krievu teātrī, ir pārliecināts, ka, neskatoties uz dramatiskajiem notikumiem, kurus piedzīvo Figaro un Suzanna, neskatoties uz briesmām, kas viņus sagaida, tā ir svētku noskaņu radoša un dzīvespriecīga luga.

"Mēs visi esam nonākuši sarežģītos dzīves apstākļos, kas galvenokārt saistīti ar karu, ar sociālo depresiju, kas uzkritusi mums virsū neatkarīgi no tā, kurā valstī mēs dzīvojam. Karš biedē normālu cilvēku, rada jautājumus, kas saistīti ar nākotni. Šķiet, ka šajā situācijā pretkara teātra nozīme, kas nolād karu, ir acīmredzama. Bet, manuprāt, tagad ir ļoti svarīgi dot cilvēkam, skatītājiem zālē cerību un dzīvesprieka sajūtu. Tas ir sarežģīti, bet tas ir noteikti jāmēģina."

Režisors norāda, ka šajā ziņā pamācoša ir "Lielās depresijas" pieredze, kad 20. gadsimta 20. gadu beigās un 30. gados lielākā daļa amerikāņu balansēja uz izdzīvošanas robežas. Viena no postošākajām ekonomiskajām krīzēm neradīja ne sociālo, ne politisko teātri, ko it kā varēja sagaidīt, bet gan svētku Holivudu – amerikāņu kino, kas, protams, pelnīja no savām filmām, vienlaikus arī palīdzot izdzīvot necilvēcīgos sociālekonomiskās katastrofas apstākļos.

"Un, neskatoties uz to, ka es iestudēju savas labākās izrādes drāmas žanrā, es to ļoti labi saprotu: tagad drāma tīrā veidā ir mazāk konstruktīvi radoša nekā prieka un cerības svētki, ko jo īpaši var dot mums Bomaršē "Figaro". Lūk, tāpēc es esmu nolēmis pievērsties šai lugai," skaidro Sergejs Golomazovs. Tas ir stāsts par tiesībām būt laimīgam. Mūžīga tēma, aktuāla arī šodien.

Radošā komanda:

Režisors: Sergejs Golomazovs

Mākslinieks: Mihails Kramenko

Komponists: Aleksandrs Žedeļevs

Horeogrāfe: Olga Privis

Gaismu mākslinieks: Antons Andrejuks

Izrādes vadītāja: Larisa Čerkasova

Lomās:

Grāfs Almaviva: Aleksandrs Ivaškevičs

Grāfiene: Tatjana Jegoruškina

Figaro, Grāfa kambarsulainis un pils pārvaldnieks: Aleksandrs Žilenko

Suzanna, pirmā grāfienes istabene un Figaro līgava: Ērika Babjaka